Aukstā laika sezona vienmēr ir liels izaicinājums sejas ādai. Ziemas mēnešos āda kļūst ievērojami sausāka, var parādīties lobīšanās un nieze. Medicīnā to sauc par ziemas ādas kserozi. Izmaiņas ādā ir saistītas ar to, ka zemā tempratūrā ārā kontrastā ar silto sauso iekštelpu gaisu sausina ādu. Turklāt tauku dziedzeri ziemā ražo mazāk aizsargājošu sebumu, aizsardzība novājinās un mitrums iztvaiko no dziļajiem ādas slāņiem, āda kļūst ne tikai sausa, bet arī dehidrēta.
Kādi pasākumi būtu jāveic, lai samazinātu agresīvo ziemas faktoru ietekmi uz mūsu ādu? Sāksim ar ārējiem faktoriem.
Pirmkārt, jums vajadzētu samazināt ārā pavadīto laiku. Tas jo īpaši attiecas uz cilvēkiem ar jutīgu ādu. Ja pavadāt daudz laika ārpus telpām, piemēram, nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem, jums ir jāaizsargā atklātās sejas vietas. To var izdarīt, izmantojot īpašas auduma aizsargmaskas.
Pirms ilgstošas uzturēšanās ziemā brīvā dabā, uz sejas var lietot arī taukainākus krēmus.
Sejas krēms jāuzklāj no rīta vismaz 15-20 minūtes pirms došanās ārā. Tagad arī ir īstais laiks piepuderēt degunu. Pūderis var kalpot kā papildu aizsardzība pret aukstumu, kas rada papildu gaisa spraugu.
Papildus mūsu ādai nelabvēlīgajiem laikapstākļiem ziemā ir arī citi faktori, kas ietekmē mūsu ādas stāvokli. Apkures sezonas laikā gaiss telpās paliek krietni sausāks. Tas var ietekmēt ne tikai jūsu ādu, bet arī vispārējo labsajūtu. Lai paaugstinātu gaisa mitrumu telpā, to var vēdināt vairākas reizes dienā vai izmantot gaisa mitrinātāju. Ja šīs metodes jums nav pieejamas, vairākas reizes dienā varat izmantot Response by Dr.Stavro mitrinošu spreju. Tas piešķirs jūsu sejas ādai papildu mitrumu.
Lai arī kā jūs vēlētos ilgāk uzturēties karstā dušā, tieši ziemā ir jāsamazina laiks, kas pavadīts saskarē ar ļoti karstu ūdeni. Ilgstoša augstas temperatūras ūdens iedarbība negatīvi ietekmē ādu, iznīcinot tās lipīdu barjeru, kas savukārt noved pie ādas dehidratācijas.
Pirmajā daļā jau runājām par to, kādi ārējie faktori varētu palīdzēt šajā situācijā, tagad apsversim, kādos veidos varam palīdzēt ādai iekšīgi ar uzturu un uztura bagatinātājiem.
Pirmkārt, pāŗtikai, ko lietojām uzturā ziemā jābūt pēc iespējas daudzveidīgākai. Pārliecinieties, ka jūsu uzturā ir taukainas zivis, avocado, rieksti un sēklas. Raudzētas pārtikas izmantošana arī ir ļoti vēlama. Bez mums zināmajiem skābētajiem kāpostiem var izmantot arī citus skābētus Latvijas dārzeņus – burkānus, ķirbjus, redīsus, rāceņus, bietes un cukini.
Otrkārt, ziemas mēnešos veikalos nopērkamie dārzeņi un augļi satur krietni mazāk labvēlīgo vitamīnu un minerālvielu, tāpēc ir nepieciešama uztura bagatinātāju lietošana.
Ziemas kserozes cēlonis var būt neaizstājamo taukskābju, A, E, D, C un B grupas vītamīnu deficīts, kā arī cinka un sēra deficīts.
Naktssveces taukskābēm, Omega 3 preparātiem jākļūst par ikdienas uztura bagātinātājiem , jo tie stiprina ādas aizsargājošo lipīdu slāni, novērš transdermālo mitrums zudumu.
A, E, C vitamīni pilda antioksidantu aizsardzības funkciju, uzlabo ādas elastību, iedarbojas atjaunojoši.
B grupas vitamīni ir nepieciešami ne tikai, lai novērstu ādas sausumu, bet arī lai novērstu lūpu lobīšanos u sprēgāšanu (heilītu), kā arī lai novērstu iekaisumu mutes kaktiņos (leņķiskais stomatīts).
Sērs un cinks ir svarīgas sastāvdaļas ādas slimību profilaksei, kas veicina detoksikācijas procesus un tiem ir izteikta pretiekisuma iedarbība uz ādu.
Kolagēns arī ir nozīmīgs uztura bagātinātājs ne tikai ādas, bet arī locītavu, muskuļu, kaulu un matu veselības uzlabošanai.