VAIRĀK PAR KORNEOTERAPIJU
Korneoterapija ir zinātniski pierādīts progresīvs ādas kopšanas veids
un viena no jaunākajām tendencēm kosmetoloģijā.
Kas ir korneoterapija?
Korneoterapija ir zinātne par ādas raga slāņa (stratum corneum) veselību, un tās mērķis ir ādas atjaunošana, stiprināšana un veselīga ādas raga slāņa uzturēšana. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados šīs zinātnes pamatlicējs bija amerikāņu zinātnieks, dermatologs Alberts Kligmans. Taču tikai ar jaunu aparātu un instrumentu parādīšanos 21.gadsimta sākumā, parādījās iespēja veikt dažādus klīniskos pētījumus jutīgas ādas diagnostikas jomā, kuru rezultātā Kligmana izvirzīto teoriju pilnībā apstiprināja zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Šobrīd korneoterapija apstiprina - ādas veselība un skaistums ir atkarīgs no ādas raga slāņa stāvokļa. Vēl jo vairāk – lielākā daļa ādas problēmu (sausums, apsārtums, pigmentācija, iekaisums, priekšlaicīga novecošanās utt.) nav neatkarīgi vai slimību izraisīti defekti, tās visbiežāk ir traumēta ādas raga slāņa sekas.
Zinātniskais pamats vai aizsardzības anatomija
Āda kā orgāns organismā veic un regulē dažādas funkcijas, piemēram, termoregulāciju, sekrētu izdalīšanos, receptoru funkcijas, gāzu apmaiņu, D vitamīna veidošanos. Protams, svarīga ir arī ādas estētiskā funkcija, tomēr pats galvenais ādas uzdevums ir organisma aizsargāšana. Tieši tāpēc ādai ir vairāki aizsargslāņi, kas darbojas ar dažādiem aizsargmehānismiem.
Āda sastāv no trīs slāņiem: epidermas, dermas un hipodermas. Pirmais aizsardzības līmenis atrodas uz ādas jeb epidermas virsmas, un to veido sebuma, sviedru un epidermas mikrobiomas atkritumu sajaukums. Tieši epiderma pasargā mūs no kaitīgās ārējās vides fizisko un ķīmisko faktoru ietekmes. Normālas, veselīgas ādas virsma ir nedaudz skābena, un tās pH ir 5,5. Šāds skābuma līmenis pasargā ādu no nelabvēlīgo mikroorganismu vairošanās, jo lielākajai daļai no tiem šāda vide ir iznīcinoša.
Otrs aizsardzības līmenis ir specifisko lipīdu slānis, kas atrodas ādas raga slānī (stratum corneum, lat.). Tas līdzinās ķieģeļu sienai, kur raga slānis ir ķieģelīši, bet lipīdu aizsargslānis ir cements, kas satur šo sienu kopā. Lipīdu aizsargslānis, tāpat kā pirmais aizsargslānis, aizsargā ādu no apkārtējās vides agresīvās ietekmes. Kas ir vēl svarīgāk, tas aizsargā ādu no iekšējā mitruma zuduma, neļaujot mitrumam no ādas iztvaikot. Tāpēc tieši šis aizsargslānis ir pats nozīmīgākais. Otrā ādas aizsargslāņa bojājumi rada ādas jutīgumu.
Jutīga āda
Ādas jutība nav dermatoloģiska ādas problēma, tomēr šāda āda nav veselīga. Šāds disbalanss var rasties jebkuram ādas tipam, un tas var izpausties gan viegli, gan smagāk.
Viegla ādas disbalansa galvenie simptomi ir sausa āda, velkoša sajūta pēc sejas mazgāšanas, nieze, grūtības izvēlēties piemērotu, nekairinošu kosmētiku. Āda var izjust nepatiku un kļūt sarkana vējainā un aukstā laikā. Izteiktāku aizsargfunkciju disbalansu, papildus iepriekš minētajiem simptomiem, papildina manāma, pastāvīgs apsārtums, kā arī var parādīties izteikti sausi pleķi ar ādas lobīšanos. Ja āda ilgstoši ir kairināta, jutīga, tajā var novērot izteiktu atūdeņošanos un iekaisuma parādīšanos.
Par jutīgu ādu var liecināt arī pārmērīgi taukaina āda, nevienmērīgs ādas tonis ar izkliedētiem pigmentācijas pleķiem, priekšlaicīga novecošanās un daudzu, sīku grumbiņu parādīšanās, sarežģīta rehabilitācija pēc agresīvām kosmētiskajām manipulācijām un zema kosmētisko procedūru efektivitāte.
Samazinot agresīvas ārējās vides iedarbību uz ādu un uzlabojot vispārējo veselības stāvokli, jutīgas ādas pazīmes var izzust pašas. Tomēr, ja ādas neveselīgais stāvoklis saglabājas ilgstoši, tas var kļūt par ierosinātāju dermatoloģiskām slimībām.
Paaugstinātas ādas jutības iespējamā attīstība dažādiem ādas tipiem:
Normāla āda. Āda nav jutīga, jo ādas aizsargslānī esošie pirmā un otrā slāņa lipīdi ir pietiekamā daudzumā un savstarpējā līdzsvarā.
Sausa un jutīga āda. Šādai ādai trūkst sebuma, tāpēc ir traumēts tās pats pirmais ādas aizsardzības līmenis, un tā ir novājināta. Līdz ar to, agresīvās ārējās vides daļiņām ir daudz vieglāk iekļūt membrānas lipīdu slānī un traumēt to no iekšpuses. Jo lielāka ir agresīvās apkārtējās vides ietekmē, jo ātrāk un izteiktāk parādās visas jutīgās ādas pazīmes.
Taukaina jutīga āda. Pārmērīgs sebums var izraisīt paaugstinātu ādas jutību. Ja tauku dziedzeri pārmērīgi ražo sebumu, tas ne tikai ir uz ādas, bet iekļūst arī ādas raga slānī. Tur tas saistās ar otrā aizsardzības līmeņa lipīdiem un tādējādi iznīcina membrānas lipīdus. Ja āda ir pārāk taukaina, tas veicina gan poru paplašināšanos, gan ādas atūdeņošanos, tāpēc āda vienlaikus ir jutīga un taukaina.
Kosmētisko līdzekļu ražošana. Emulsijas un emulgatori.
Kosmētika, kas šobrīd ir plaši atrodama tirgū, visbiežāk ir veco tehnoloģiju kosmētika. Jāņem vērā, ka krēmu masveida ražošana aizsākās aptuveni pirms 100 gadiem. Tajā laikā veidojās izpratne par šo līdzekli kā kopjošās kosmētikas produktu, kas sastāv no 90-99% neitrālas bāzes vai krēma pamatbāzes, kurai tika pievienotas tikai 0,5-10% aktīvo sastāvdaļu. Neskatoties uz sastāvdaļu proporcijām, akcentētas tika tieši aktīvās krēma sastāvdaļas un to iedarbība.
Tiešās un apgrieztās emulsijas
Skatoties no ķīmijas skatpunkta, krēma bāze ir emulsija, ko veido eļļa un ūdens, kas ir savstarpēji savienoti ar emulgatoru - līdzekli, kas padara emulsiju stabilu un viendabīgu.
Pastāv tiešās un apgrieztās emulsijas. Par apgrieztu emulsiju sauc emulsiju, kurā pārsvarā ir eļļa - šādam krēmam parasti ir taukaina un blīva konsistence. Tajos izmantotie emulgatori ir pietiekami fizioloģiski un nekaitē ādas lipīdiem. Taču pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc vieglākiem krēmiem, un tirgū ir parādījušās tiešās emulsijas-krēmi. Tie ir uz ūdens bāzes veidoti, tāpēc ir vieglākas konsistences un ātri uzsūcas ādā. Tomēr, lai saglabātu šādu emulsiju stabilitāti, ir nepieciešami daudz agresīvāki, nefizioloģiski emulgatori.
Jāņem vērā, ka ilgstoši lietojot līdzekļus ar šādiem emulgatoriem, tie iznīcina aizsargājošo lipīdu slāni un var izraisīt paaugstinātu ādas jutību.
Bez šīm sastāvdaļām kosmētiskajos līdzekļos ir daudz citu svarīgu tehnisku sastāvdaļu, piemēram, stabilizatori, konservanti, krāsvielas, smaržvielas. Pārsniedzot noteiktu koncentrāciju, tie nelabvēlīgi ietekmē gan ādu, gan visa organisma veselību. Tāpēc, neskatoties uz vērtīgo aktīvo sastāvdaļu klātbūtni, daudzi kosmētiskie līdzekļi bieži vien ne tikai nepalīdz ādai atrisināt noteiktas problēmas, bet paši kļūst par papildu agresoriem.
Lamelārās emulsijas
Arī mūsdienu kosmētiskajos līdzekļos ir jābūt jauna veida emulsijām - lamelārajām emulsijām. To nepārspējamo struktūru veido unikālās augu izcelsmes sastāvdaļas un īpašā ražošanas tehnoloģija. Bet lietotājam vissvarīgākā lamelāro emulsiju priekšrocība ir to īpašās dermatoloģiskās īpašības. Tā kā emulgatoru vietā tiek izmantoti membrānas lipīdi, kas ir līdzīgi ādas raga slāņa lipīdiem, tad šādas emulsijas ir maksimāli draudzīgas ādai un tās var lietot, pat kopjot traumētu un jutīgu ādu.
Šādā emulsijā eļļas pilienus ieskauj ūdens-eļļas fāze, kas ir izkārtota lipīdu–taukainikristālisku slāņu veidā, kurus atdala ūdens. Tā kā šādā emulsijā ir daudz slāņu, to sauc par daudzslāņu emulsiju (MLE).
Nokļūstot uz ādas virsmas, lamelāro emulsiju lipīdi atjauno un nostiprina ādas aizsargbarjeru. Pat ja tās nesatur aktīvas sastāvdaļas, šādām emulsijām jau ir labvēlīgs korneoterapijas efekts – tās dziedē ādu, stiprina aizsargbarjeru un stimulē ādas pašregulācijas procesus.
Response emulsiju pamatā ir līdzsvarotas vērtīgās augu eļļas – olīvu, makadāmijas, inka-inši un šī, kurās ir paaugstināts keramīdu daudzums, un tās ir bagātinātas ar visvērtīgāko imūnmodulatoru B-glikānu. Šāds sastāvs padara šo kosmētiku par 100% aktīvu, vienlaikus saglabājot to iedarbības fizioloģisko raksturu.
Vairāk par korneoterapiju